Ja esi kaut reizi mēģinājis atskrūvēt vecu, sarūsējušu uzgriezni, zini, cik tas ir sarežģīti. Īpaši ziemā, kad jāstrādā uz aukstas zemes un pirksti jau nejūt aukstumu. Atslēga slīd, skrūve nepadodas, un rodas jautājums — kāpēc to vajadzēja pievilkt tik stipri?
Sarūsējušo skrūvju problēma
Auto sastāv no simtiem dažādu stiprinājumu — skrūvēm, uzgriežņiem un kronšteiniem. Tie katru dienu ir pakļauti mitrumam, netīrumiem un temperatūras svārstībām. Īpaši pakļautas rūsai ir piekares, izplūdes un stūres daļas. Ar laiku pat stiprs metāls sāk rūsēt, un vītnes kļūst tik cieši savilktas, ka vienīgais risinājums paliek — griezt vai urbt.
Mūsdienu risinājumi
Mūsdienās katram autovadītājam ir savs paņēmiens, kā tikt galā ar sarūsējušiem savienojumiem. Daži lieto labi zināmo WD-40, lai gan tā nav pretkorozijas viela, bet gan smērviela ar šķīdinātāja efektu. Citi izmanto grafīta pastu, taču tā ātri tiek nomazgāta ar lietu un netīrumiem.
Ir arī dārgāki varianti — vara un niķeļa pastas, karstumizturīgi hermētiķi un līdzekļi ar molibdēna piedevām. Tie darbojas labi, bet ir dārgi un ne vienmēr ērti lietojami, īpaši šaurās vietās. Ideāls risinājums būtu tāds, kas ir vienkāršs, lēts un uzticams.
Padomju laiku paņēmiens
Padomju laikā par WD-40 neviens nebija dzirdējis, bet ārvalstu smērvielas bija liels retums. Tomēr arī toreiz automašīnas lūza un prasīja remontu. Galdniecības un garāžu meistari atrada risinājumu, kas bija vienkāršs un vienlaikus ļoti efektīvs — tik vienkāršs, ka mūsdienu mehāniķiem tas varētu šķist neticams.
Bērnībā tēvs bieži lūdza man iedot nedaudz plastilīna. Es biju pārliecināts, ka viņš ar to taisa kādas figūriņas. Bet reiz, ieejot garāžā, ieraudzīju, kā viņš pēc skrūves pievilkšanas pārklāj vītni ar plānu plastilīna kārtu. Es nesapratu, kāpēc, bet tēvs pasmaidīja un teica: “Paskatīsimies, vai šī skrūve vispār kādreiz ies vaļā.”
Kad biju bērns, tēvs bieži lūdza man iedot plastilīnu — parastu, kādu izmantojām skolā darbmācības stundās. Es domāju, ka viņš taisa kādu sīkumu vai labo instrumentu. Bet kādu dienu, ieskatoties garāžā, ieraudzīju, kā tēvs pievelk skrūvi un pēc tam rūpīgi pārklāj vītni ar plānu plastilīna kārtu. Es nesapratu, ko tas nozīmē, bet viņš tikai pasmaidīja: “Redzēsim, kā tas turēsies pēc desmit gadiem.”
Izrādās, viss ir ļoti vienkārši. Plastilīns pilnībā aizsargā vītnes vietu no gaisa un mitruma — galvenajiem rūsas veidošanās iemesliem. Tas neizžūst, nesaplaisā un nebojājas no temperatūras svārstībām, sāls vai eļļas. Arī pēc daudziem gadiem tas saglabā elastību, un skrūve atskrūvējas viegli — it kā būtu pieskrūvēta tikai vakar.
Pārbaudīts laikā
Šī metode nav izdomājums vai garāžu mīts. To izmantoja tūkstošiem mehāniķu un autovadītāju visā Padomju Savienībā. Plastilīns bija lēts, pieejams jebkurā veikalā un izrādījās efektīvāks par daudzām mūsdienu smērvielām. Viss, kas bija nepieciešams — nedaudz rūpības un ieradums savienojumus aizsargāt, uzklājot plānu kārtu plastilīna.
Secinājums
Gudri risinājumi ne vienmēr ir sarežģīti vai dārgi. Dažkārt tie ir tepat — pavisam vienkārši un rokas stiepiena attālumā. Plastilīns uz vītnes ir neliels, bet praktisks paņēmiens, kas palīdz ietaupīt laiku un izvairīties no liekām problēmām.
Pamēģiniet arī jūs — un pēc pāris gadiem, kad skrūve viegli atskrūvēsies, iespējams, atcerēsieties šo padomu ar smaidu.
Bet varbūt jums ir savi garāžas paņēmieni, kas pārbaudīti ar gadiem? Dalieties ar tiem — no šādām detaļām veidojas īsta praktiskā pieredze.
